2. Appamādavaggo

21.

Appamādo amatapadaṃ [amataṃ padaṃ (ka.)], pamādo maccuno padaṃ;

Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā.

22.

Evaṃ [etaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] visesato ñatvā, appamādamhi paṇḍitā;

Appamāde pamodanti, ariyānaṃ gocare ratā.

23.

Te jhāyino sātatikā, niccaṃ daḷhaparakkamā;

Phusanti dhīrā nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

24.

Uṭṭhānavato satīmato [satimato (sī. syā. ka.)], sucikammassa nisammakārino;

Saññatassa dhammajīvino, appamattassa [apamattassa (?)] yasobhivaḍḍhati.

25.

Uṭṭhānenappamādena , saṃyamena damena ca;

Dīpaṃ kayirātha medhāvī, yaṃ ogho nābhikīrati.

26.

Pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā;

Appamādañca medhāvī, dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.

27.

Mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmaratisanthavaṃ [sandhavaṃ (ka)];

Appamatto hi jhāyanto, pappoti vipulaṃ sukhaṃ.

28.

Pamādaṃ appamādena, yadā nudati paṇḍito;

Paññāpāsādamāruyha, asoko sokiniṃ pajaṃ;

Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe [bhummaṭṭhe (sī. syā.)], dhīro bāle avekkhati.

29.

Appamatto pamattesu, suttesu bahujāgaro;

Abalassaṃva sīghasso, hitvā yāti sumedhaso.

30.

Appamādena maghavā, devānaṃ seṭṭhataṃ gato;

Appamādaṃ pasaṃsanti, pamādo garahito sadā.

31.

Appamādarato bhikkhu, pamāde bhayadassi vā;

Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ, ḍahaṃ aggīva gacchati.



2. 不放逸品
21.
不放逸是不死之道，放逸是死亡之道；
不放逸者得不死，放逸者如同已死。
22.
智者如是特别了知，安住不放逸；
喜于不放逸中，乐住圣者行处。
23.
彼等常修禅定，恒常勇猛精进；
智者证得涅槃，无上解脱安稳。
24.
具精进、具正念，净业及思而后行，
制御自身依法生活，不放逸者名声日增。
25.
以精进不放逸，以节制自调御；
智者应造明灯，不为暴流所没。
26.
愚人无智之辈，沉溺于放逸；
智者护不放逸，如守最上财富。
27.
莫从事于放逸，莫亲近爱欲；
不放逸修禅定，得证广大安乐。
28.
当智者以不放逸，驱除放逸时；
登上智慧宫殿，无忧者俯视忧愁众生；
如立山顶智者，俯视地上愚人。
29.
放逸者中不放逸，沉睡时多觉醒；
如快马超越劣马，具慧者舍弃前行。
30.
因不放逸帝释，得登诸天之首；
赞叹不放逸行，放逸常受呵责。
31.
乐于不放逸比丘，见放逸为畏惧；
如火焚尽一切，细微粗重结缚。

32.

Appamādarato bhikkhu, pamāde bhayadassi vā;

Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike.

Appamādavaggo dutiyo niṭṭhito.

32.
乐于不放逸比丘，见放逸为畏惧；
必不退失于道业，已近涅槃境界。
不放逸品第二终


